Asins analīzes parādīja paaugstinātu holesterīnu – ko darīt? Kad pēc ikgadējām asins analīzēm ārsts paziņo, ka ir paaugstināts holesterīna līmenis, rodas daudz jautājumu. Daži no tiem varētu būt šādi – vai tas ir bīstami, vai jūtami kādi simptomi, ko drīkst vai nedrīkst ēst un vai jāsāk lietot zāles. Daudziem tas ir pirmais nopietnais brīdinājuma zvans par apdraudētu sirds un asinsvadu veselību.
Holesterīna līdzsvarošana nav nekāds noslēpums – to var ietekmēt gan ar dzīvesveida izmaiņām, gan ieviešot pārdomātu uzturu un vajadzības gadījumā ar ārstēšanu. Kas ir holesterīns, kā tas ietekmē organismu, kā izprast analīžu rezultātus un kādas ir vienkāršas, bet praktiskas darbības, ko ikviens var ieviest savā ikdienā, lai uzlabotu savu veselību?
Holesterīns vienkāršiem vārdiem
Holesterīns ir taukiem līdzīga viela, ko ķermenis ražo pats un ko ik dienas uzņemam ar pārtiku. Tas nav nekas slikts vai kaitīgs pats par sevi – tieši otrādi, holesterīns ir nepieciešams šūnu uzbūvei, hormonu veidošanai un arī D vitamīna sintēzei. Bez holesterīna cilvēka ķermenis vienkārši nevarētu normāli funkcionēt.
Galvenais holesterīna ražotājs organismā ir aknas, taču daļa holesterīna organismā nonāk arī no ārpuses – parasti apēdot dzīvnieku izcelsmes produktus. Tomēr, problēmas sākas, kad šī viela asinīs kļūst par daudz.
Ja asinīs ir pārāk daudz holesterīna, tas var sākt uzkrāties uz asinsvadu sieniņām, pakāpeniski veidojot blīvas un taukainas nogulsnes jeb plāksnītes. Laika gaitā šīs plāksnītes var sašaurināt asinsvadus, padarot asinsriti apgrūtinātu un mazāk efektīvu. Sirdij un citiem orgāniem var sākt trūkt skābeklis un barības vielas, kas palielina sirds un asinsvadu slimību risku.
Smagākos gadījumos šādas izmaiņas var novest pie dzīvībai bīstamiem stāvokļiem, piemēram, miokarda infarkta vai galvas smadzeņu insulta, tāpēc svarīgi ir ne tikai zināt, kas tas ir, bet arī saprast, kad un kā to kontrolēt, kā arī, vai un kā iespējams no tā izvairīties. Mūsdienās ir zināms, ka šūnu pieprasījums pēc holesterīna ir mazs un holesterīna deficīts nerodas pat pie ļoti zema holesterīna līmeņa asinīs.
Kā uzzināt savu holesterīna līmeni?
Lai pārliecinātos par savu holesterīna līmeni, jāvēršas pie ārsta, kas nosūtīs veikt asins analīzes. To parasti dara tukšā dūšā, vismaz 8–12 stundas pēc pēdējās ēdienreizes. Analīzēs parasti norādīts gan kopējais holesterīns, gan tā sadalījums – HDL, LDL un triglicerīdi.
Analīžu rezultāti sniedz svarīgu informāciju par sirds un asinsvadu sistēmas stāvokli. Daudzi ir pārsteigti, uzzinot, ka paaugstināts holesterīns simptomus nerada – tas neliek par sevi manīt, kamēr jau nav par vēlu. Tieši tāpēc, profilaktiskas pārbaudes reizi gadā ir nozīmīgas ikvienam, īpaši pēc 35 gadu vecuma.
Ja ģimenē ir bijuši sirds slimību gadījumi, analīzes ieteicams veikt jau agrākā vecumā. Labākais padomdevējs veselības profilaksē noteikti ir ģimenes ārsts, tādēļ jautājumu vai neskaidrību gadījumā jāvēršas tieši pie viņa. Vienkāršas analīzes var būt pirmais solis ceļā uz veselības stāvokļa kontroli un iespējamo profilaksi.
Ko nozīmē “labs” un “slikts” holesterīns?
Analīzēs mēs bieži redzam saīsinājumus – ZBL, ABL un TG. ABL jeb “labais” holesterīns palīdz attīrīt asinsvadus, aizvedot lieko holesterīnu uz aknām, kur tas tiek pārstrādāts. Pretēji ir ar zema blīvuma lipoproteīniem (ZBL), jo tas ir “sliktais” holesterīns, kas, ja ir par daudz, var pieķerties pie asinsvadu sieniņām un veidot nosprostojumus. Patiesībā labais un sliktais holesterīns ķīmiski ne ar ko neatšķiras viens no otra. Atšķirība ir tajā, kā šie holesterīna veidi tiek transportēti asinīs un kādu ietekmi tie atstāj uz asinsvadiem.
Arī triglicerīdi ir svarīgs rādītājs – tie ir vēl viens tauku veids asinīs, un paaugstināts triglicerīdu līmenis var liecināt par vielmaiņas traucējumiem. Ja augsta blīvuma lipoproteīnu līmenis ir pārāk zems, bet zema blīvuma lipoproteīnu un triglicerīdu rādītāji – paaugstināti, tas norāda uz nelabvēlīgu līdzsvaru asinīs un nepieciešamību nopietni izvērtēt savus ikdienas ieradumus un dzīvesveidu. Būtiski ir saprast, ka nevienu rādītāju nevar vērtēt pilnībā izolēti – tie ir savstarpēji saistīti. Ārsts vai uztura speciālists palīdzēs interpretēt analīzes un noteikt, kas tieši uzturā vai dzīvesveidā ir jāmaina, lai rādītāji uzlabotos un veselība nepasliktinātos.
Produkti ar sliktu slavu – vai pamatoti?
Olas, siers, sviests un sarkanā gaļa bieži tiek vainoti holesterīna paaugstināšanā, taču uztura zinātne mūsdienās rāda, ka tas ir daudz sarežģītāk. Piemēram, ola satur daudz holesterīna, taču pētījumi liecina, ka tas ne vienmēr būtiski ietekmē holesterīna līmeni asinīs. Daudz svarīgāk ir tas, kādus taukus mēs lietojam kopumā – īpaši piesātinātos un transtaukus.
Svarīgi arī apskatīt kopainu ēdiena izvēlēs – vai uzturā ir daudz šķiedrvielu, vai pietiek augu valsts produktu, vai ēdienkarte ir sabalansēta. Sviestu var aizstāt ar olīveļļu, sieru – ar liesākām alternatīvām vai lietot mazāk. Sarkanā gaļa nav jāizslēdz pilnībā, bet jālieto retāk un jādod priekšroka liesākiem gabaliem. Mīts, ka ola vai siers automātiski paaugstina holesterīnu, ir pārspīlēts. Daudz lielāku lomu spēlē dzīvesveids un uzturs kopumā.
Kā uzlabot rādītājus?
Ceļš uz labākiem holesterīna rādītājiem sākas ar ikdienas izvēlēm. Pārskatot ēdienkarti un iekļaujot vairāk šķiedrvielu, dārzeņus, pilngraudus un pākšaugus, iespējams samazināt “sliktā” holesterīna līmeni.
Tā vietā, lai uzturā lietotu daudz piesātināto tauku, jāizvēlas sirdij draudzīgākas alternatīvas – nepiesātinātās taukskābes. Īpaši vērtīgs ir Omega 369 taukskābju komplekss, kas veicina normālu sirds darbību un holesterīna līdzsvaru. Šīs veselīgās taukskābes atrodamas treknajās zivīs (lasī, skumbrijā), kā arī linsēklās un to eļļā. Iekļaujot šos produktus ēdienkartē, iespējams ne tikai uzlabot analīžu rādītājus, bet arī stiprināt kopējo veselību.
Vienkārši un svarīgi ieteikumi fizisko aktivitāšu minimumam holesterīna līmeņa samazināšanai ir vismaz 30 minūtes mērenas slodzes kustību piecas dienas nedēļā, piemēram, raits temps pastaigās, braukšana ar velosipēdu vai peldēšana. Ātra pastaiga var uzlabot gan ABL līmeni, gan vispārējo pašsajūtu. Ja ar uztura un dzīvesveida maiņu nepietiek, ārsts var ieteikt arī uztura bagātinātājus, kas palīdz līdzsvarot rādītājus un atbalsta sirds veselību.
Pieejami arī dabiski līdzekļi, piemēram, sarkanais raugs, augu sterīni vai šķiedrvielu maisījumi. Jāņem vērā, ka uztura bagātinātāji ir papildinājums, nevis aizvietotājs – uzsvars jāliek uz sabalansētu ikdienu. Holesterīna līmenis atspoguļo ilgtermiņa ieradumus, ne tikai vienu neveselīgu maltīti.
Sirds un asinsvadu slimības ir viens no galvenajiem veselības riskiem mūsdienās, un viens no būtiskākajiem ietekmējošajiem faktoriem ir holesterīna līmenis. Tas nav tikai skaitlis asins analīzēs – tas atspoguļo ikdienas paradumus, uzturu un fizisko aktivitāšu līmeni. Jo agrāk apzināmies šī rādītāja nozīmi un sākam tam pievērst uzmanību, jo lielāka iespēja laikus rīkoties un novērst nopietnas sekas. Savlaicīga holesterīna kontrole ir solis ceļā uz stipru sirdi un labu veselību ilgtermiņā.
Rūpes par veselību nav īstermiņa plāns – tās ir ilgtermiņa attiecības ar savu ķermeni. Ja kādu laiku nav veiktas asins analīzes, jāsazinās ar ārstu, lai aprunātos par iespējamo profilaksi. Veselība ir katra paša atbildība - lai gūtu ilgtermiņa efektu, jāsāk ar mazām izvēlēm, kuras pakāpeniski jāievieš ikdienā.