Magnijs ir viena no nozīmīgākajām minerālvielām cilvēka veselības uzturēšanā. Tam ir būtiska loma vairāk nekā 300 organisma procesu, tostarp muskuļu darbības, nervu signālu, enerģijas ražošanas un sirds veselības nodrošināšanā. Tomēr ne visi magnija veidi vienlīdz labi uzsūcas vai nodrošina ieguvumus veselībai .
Kas ir magnijs?
Magnijs ir minerālviela, kas organismā paātrina un regulē vairākus svarīgus procesus, darbojoties kā katalizators enzīmu reakcijām. Enzīmi veicina ķīmiskās izmaiņas organismā, paātrinot reakcijas, pašiem netiekot patērētiem. Ja magnija līmenis ir pazemināts, visi šie veselību uzturošie procesi palēninās un var rasties muskuļu krampji, pastāvīgs nogurums un pat neregulāra sirds darbība jeb aritmija.
Magnija veidi un to nozīme veselībai
Magnija citrāts - skarbs gremošanas sistēmai
- Populārais magnija avots magnija citrāts izteikti veicina caureju, jo piesaista ūdeni zarnās, mīkstina vēdera izeju un stimulē peristaltiku. Lai gan šis magnija veids organismā uzsūcas samērā labi, tas var radīt diskomfortu cilvēkiem ar jutīgu gremošanas sistēmu, tāpēc tas nav labākā izvēle tiem, kuri vēlas ilgtermiņā uzturēt optimālu magnija līmeni.
Magnija oksīds - slikti uzsūcas organismā
- Bieži sastopamais magnija oksīds organismā uzsūcas slikti, jo tam ir zema biopieejamība. Organisms spēj absorbēt pavisam nelielu daļu no uzņemtā magnija oksīda daudzuma. Tas var noderēt kā īslaicīgs risinājums kuņģa skābes atviļņa vai aizcietējumu mazināšanai, tomēr magnija oksīdu nevar uzskatīt par efektīvu līdzekli magnija līmeņa paaugstināšanai organismā.
Magnija bisglicināts - visefektīvākais un draudzīgākais cilvēka organismam
- No visiem pieejamajiem magnija veidiem magnija bisglicināts ir visefektīvākais un draudzīgākais vidējam cilvēkam. Tas labi uzsūcas, nekairina gremošanas sistēmu un palīdz atjaunoties gan fiziski, gan mentāli.
Magnija L-treonāts - nenodrošina pietiekamu ķermeņa atjaunošanos
- Magnija L-treonāts var labvēlīgi ietekmēt kognitīvās funkcijas – atmiņu un koncentrēšanās spējas. Tomēr tas nenodrošina pietiekamu ķermeņa atjaunošanos – tā iedarbība uz muskuļu atslābināšanos, nervu sistēmu un enerģijas līmeni, salīdzinot ar magnija bisglicinātu, nav tik nozīmīga.
Kā magnijs palīdz ķermenim?
- Palīdz muskuļu darbībai un relaksācijai
- Šī minerālviela palīdz regulēt muskuļu kontrakcijas un nodrošina relaksēšanās spēju, līdzsvarojot kalcija līmeni muskuļu šūnās. Tas novērš krampjus un nogurumu, sekmējot enerģijas ražošanu un samazinot muskuļu sasprindzinājumu. Magnijs palīdz arī muskuļu atjaunošanās un atslābšanas procesos, regulējot tādus neirotransmiterus kā GABA (gamma-aminosviestskābe), kam ir nomierinoša iedarbība gan uz muskuļiem, gan smadzenēm.
- Atbalsta nervu sistēmu un uzlabo miegu
- Magnijs atbalsta nervu sistēmu, regulējot neirotransmiterus, piemēram, GABA, kas palīdz nomierināt nervu darbību. Tas nodrošina arī veselīgu nervu darbību, stabilizējot elektrisko aktivitāti nervu šūnās un novēršot pārmērīgu uzbudināmību, stresu un trauksmi, kas mūsdienās ir aktuāla problēma.
- Uzlabo kaulu veselību
- Magnijs uzlabo kaulu veselību, regulējot kalcija līmeni, kas ir būtisks kaulu veidošanas un stiprības nodrošinātājs. Tas atbalsta D vitamīna darbību, kas ir nozīmīgi, lai kalcijs spētu uzsūkties kaulos. Magnijs veicina arī kaulu blīvumu, samazinot osteoporozes un lūzumu risku.
- Uzlabo enerģijas vielmaiņu
- Magnijs palīdz uzlabot metabolismu, atbalstot ATP, ķermeņa galvenā enerģijas avota ražošanu. ATP (adenozīna trifosfāts) nodrošina tādus procesus kā muskuļu saraušanos un olbaltumvielu sintēzi. Tas palīdz pārvērst pārtiku enerģijā un atbalsta fermentu, kas ražo enerģiju. Magnijs gādā par to, lai organisms efektīvi izmantotu enerģiju dažādām funkcijām.
- Palīdz uzlabot sirds veselību
- Lai uzlabotu sirds veselību, palīdzētu regulēt sirds ritmu un asinsspiedienu, jārūpējas par pietiekamu magnija daudzumu organismā. Magnijs atbalsta pareizu muskuļu un nervu darbību, kas kontrolē sirdi, samazinot neregulāras sirdsdarbības risku. Tas spēj atslābināt asinsvadus, uzlabojot asinsriti un samazinot hipertensijas, un sirds slimību risku.
Magnija deficīts
Par magnija deficītu jeb iztrūkumu var liecināt tādi simptomi kā muskuļu krampji, nogurums un vājums. Magnija trūkums var izraisīt arī neregulāru sirdsdarbību vai miega traucējumus. Cilvēki ar zemu magnija daudzumu var justies vairāk saspringti vai satraukti. Magnija trūkums var ietekmēt arī kaulu veselību un enerģijas līmeni. Magnija deficīts reizēm veidojas neatbilstošu ēšanas paradumu un nemitīga stresa ietekmē.
Magnijs ir nozīmīga minerālviela, kas palīdz uzturēt vairāk nekā 300 procesus organismā, piemēram, muskuļu darbību, nervu signālus, enerģijas ražošanu un sirds veselību. Tas līdzdarbojas dažādu reakciju paātrinātāšanā.
Ja meklējat efektīvāko un draudzīgāko magnija formu ikdienas lietošanai, labākā izvēle ir magnija bisglicināts. Tas lieliski uzsūcas, nekairina kuņģi un uzlabo labsajūtu gan fiziski, gan mentāli. Savukārt magnija citrāts var būt pārāk skarbs gremošanas sistēmai, oksīds – nelietderīgs, jo gandrīz neuzsūcas, bet magnija L-treonāts nespēj nodrošināt pilnvērtīgu atjaunošanos.
Magnijs palīdz uzturēt kaulu veselību un veicina enerģijas apriti. Tas nepieciešams arī sirds veselībai, lai regulētu sirds ritmu un asinsspiedienu, kā arī uzlabotu asinsriti. Magnija deficīts var izraisīt nogurumu, muskuļu spazmas un miega traucējumus. Lai uzņemtu pietiekamu magnija daudzumu, uzturā jāiekļauj dažādi produkti, piemēram, zaļie lapu dārzeņi, graudaugi un zivis, taču ērtāku un ātrāku rezultātu iespējams sasniegt, lietojot vēlamo magnija uztura bagātinātāju.