Dzelzs ir viens no tiem mikroelementiem, bez kura ķermenis nespēj pilnvērtīgi funkcionēt. Tas piedalās skābekļa transportēšanā, palīdz ražot enerģiju un stiprina imunitāti. Nereti dzirdēts par dzelzs deficīta esamību, taču pastāv arī paaugstināta dzelzs līmeņa problēma.
Gan pārāk zems, gan pārāk augsts dzelzs līmenis var radīt veselības traucējumus, tāpēc svarīgi saprast, kā dzelzs organismā darbojas, kā to kontrolēt un kad pievērst īpašu uzmanību tā rādītājiem. Zināšanas par simptomiem, iemesliem un iespējamiem risinājumiem palīdzēs laikus reaģēt un saglabāt labu pašsajūtu. Kā tiek mērīts dzelzs līmenis, ko nozīmē tā paaugstināšanās, kādi ir galvenie iemesli un ko var darīt, lai veselība būtu pēc iespējas labāka?
Kādi ir paaugstināta dzelzs līmeņa simptomi?
Paaugstināts dzelzs līmenis parasti attīstās pakāpeniski un sākotnēji bez izteiktiem simptomiem. Biežāk novērotās pazīmes ir hronisks nogurums, locītavu sāpes, ādas krāsas izmaiņas un samazināts libido.
Vīriešiem var parādīties erekcijas traucējumi, sievietēm iespējams neregulārs menstruālais cikls. Ja dzelzs organismā uzkrājas ilgstoši, var rasties aknu bojājumi un cukura diabēta attīstība. Nereti paaugstināta dzelzs līmeņa izraisītie simptomi ir līdzīgi citām veselības problēmām, tāpēc, ja parādās vairākas no šīm sūdzībām, jāsazinās ar ārstu par dzelzs analīžu veikšanu.
Kā mēra dzelzs līmeni asinīs?
Dzelzs līmeni asinīs neparāda tikai viens atsevišķs rādījums. Lai gūtu pilnīgu priekšstatu, speciālisti vērā ņem vairākus rādītājus.
Feritīns norāda, cik daudz dzelzs uzkrāts organismā esošajā "noliktavā" – aknās un citos audos. Dzelzs koncentrācija asins serumā ataino pašreizējo dzelzs daudzumu asinīs, bet transferīna līmenis atklāj, cik efektīvi dzelzs tiek transportēta pa organismu.
Lai noteiktu šos rādītājus, no vēnas paņem asinis, un parasti tas jādara no rīta, tukšā dūšā, jo paēšana pirms analīzēm var ietekmēt šo rādījumu rezultātus. Asins analīzes ir pieejamas jebkurā laboratorijā, un tās var būt ļoti nozīmīgas, ja ir aizdomas par vielmaiņas traucējumiem.
Ko nozīmē “Paaugstināts dzelzs līmenis asinīs”?
Par paaugstinātu dzelzs līmeni uzskata rādījumu, kad feritīna un citu rādītāju vērtības pārsniedz noteiktas robežas. Piemēram, vīriešiem feritīna norma ir līdz 300 ng/ml, bet sievietēm – līdz 200 ng/ml. Ja šie rādītāji pārsniedz noteikto normu, tas var liecināt par pārlieku lielu dzelzs uzkrāšanos, kas ilgtermiņā var radīt bojājumus dažādiem orgāniem. Savukārt dzelzs deficīta problēmas biežāk ir sastopams sievietēm, jo īpaši reproduktīvajā vecumā menstruāciju, kā arī grūtniecības dēļ.
Dažkārt paaugstinātas dzelzs vērtības var būt īslaicīgas, piemēram, organismā esošu iekaisumu gadījumos. Ja tas atkārtojas vai rādījumi ir augsti, noteikti nepieciešama padziļināta izmeklēšana. Svarīgi arī izvērtēt kopējos veselības faktorus, lai nepalaistu garām nopietnu diagnozi.
Kādi ir galvenie iemesli?
Pārmērīga dzelzs uzņemšana.
Pārmērīga dzelzs uzņemšana var notikt arī ar ikdienā lietoto uzturu, ja tajā regulāri iekļauts daudz dzelzs saturošu produktu. Piemēram, sarkanās gaļa vairākas reizes dienā ilgtermiņā var veicināt dzelzs uzkrāšanos organismā, īpaši, ja to ēd kopā ar C vitamīnu saturošiem produktiem.
Iedzimta hemohromatoze.
Ģenētiska slimība, kas traucē dzelzs vielmaiņu. Tā ir nopietns riska faktors, ko bieži atklāj novēloti. Papildus jāpiemin arī aknu slimības, kas samazina organisma spēju regulēt dzelzs apmaiņu un izvadīšanu.
Hroniskas slimības, aknu slimības.
Dzelzs un aknu veselība ir cieši saistītas, jo aknas spēlē nozīmīgu lomu dzelzs uzglabāšanā un vielmaiņā. Pie hroniskām slimībām, kas var veicināt paaugstinātu dzelzs līmeni, pieder, piemēram, leikēmija vai daži anēmijas veidi, kuru laikā organisms uzkrāj vairāk dzelzs nekā nepieciešams. Šādos gadījumos dzelzs līmeņa paaugstināšanās ir saistīta ar traucējumiem šūnu atjaunošanās procesos, iekaisuma procesiem vai ilgstošu zāļu lietošanu, kas ietekmē dzelzs vielmaiņu organismā. Dzelzs un iekaisuma procesi organismā var ietekmēt viens otru, sarežģot diagnozes noteikšanu.
Regulāra uztura bagātinātāju lietošana bez kontroles.
Viens no biežākajiem iemesliem ir pārmērīga dzelzs uzņemšana, kas notiek, lietojot uztura bagātinātājus bez ārsta norādēm un ilgstoši, bez pamatotas nepieciešamības.
Katru gadījumu, kad dzelzs organismā ir par daudz, speciālisti izvērtē individuāli, jo cēloņu un apstākļu kombinācijas var būt atšķirīgas.
Veselības riska faktori: Kas notiek, ja ir par daudz dzelzs?
Orgānu bojājumu riski
Lai gan dzelzs ir svarīga cilvēka veselībai, tās pārpalikums var kļūt toksisks. Dzelzs, kas netiek organismā izmantota, uzkrājas dažādos orgānos, piemēram, aknās, aizkuņģa dziedzerī un sirdī, kur tā var veicināt iekaisumu un audu bojājumus.
Cukura diabēts, nogurums un locītavu sāpes
Orgānu bojājumi tālāk var radīt sekundāras veselības problēmas, piemēram, cukura diabētu, hronisku nogurumu, sirds mazspēju, aknu cirozi vai locītavu sāpes.
Ilgtermiņa sekas, ja laikus nerīkojas
Ja paaugstināts dzelzs netiek laikus atklāts, problēma var kļūt grūti ārstējama un progresēt, radot nopietnu slimību attīstību, tāpēc jāpievērš uzmanība neizskaidrojamiem simptomiem un savlaicīgi jāveic analīzes.
Kā dabiskā ceļā samazināt dzelzs uzsūkšanos?
Uzsūkšanās ātrumu iespējams regulēt arī ar dzīvesveidu un uzturu.
- Jāsamazina sarkanās gaļas patēriņš, jo tajā ir daudz hēma dzelzs, kas uzsūcas īpaši labi.
- Jāizvairās no C vitamīna lietošanas kopā ar dzelzi saturošiem produktiem. Dzelzs un C vitamīna kombinācija ēdienreizēs būtiski pastiprina dzelzs uzsūkšanos organismā.
- Jāņem vērā, ka tēja un kafija satur tanīnus, kas kavē dzelzs uzsūkšanos, tāpēc to dzeršana ēdienreizes laikā var nedaudz samazināt kopējo uzsūkšanās apjomu.
- Jābūt piesardzīgiem arī ar uztura bagātinātājiem – īpaši tiem, kuri satur vairākus vitamīnus un minerālvielas vienlaikus.
- Dzelzs un kalcijs savstarpēji konkurē par uzsūkšanos, tāpēc šo mijiedarbību var izmantot, lai samazinātu dzelzs uzņemšanu, piemēram, iekļaujot ēdienreizēs piena produktus.
- Vēl viena iespēja, kā samazināt dzelzs apjomu, var būt asins ziedošana, taču tā jāveic tikai pēc ārsta ieteikuma, kā arī atbilstošiem izmeklējumiem.
Ārstēšana un profilakse: Ko darīt, ja rādītāji ir par augstu?
Ja analīzes liecina par paaugstinātu dzelzs līmeni, noteikti jākonsultējas ar ārstu. Ārsts izvērtēs situāciju, iespējamos cēloņus un noteiks, vai un kāda papildu izmeklēšana vai ārstēšana ir nepieciešama.
- Viena no izmantotajām terapijām ir flebotomija – regulāra asins noņemšana, kas palīdz samazināt dzelzs daudzumu organismā. Dažos gadījumos tiek lietoti arī medikamenti, kas saista dzelzi un palīdz to izvadīt.
- Cilvēkiem, kuriem ģimenes anamnēzē ir hemohromatoze vai citas saistītas slimības, ieteicamas regulāras pārbaudes pat tad, ja simptomi it kā vēl nav jūtami. Profilakse un izglītošanās ir būtiski soļi, lai nepieļautu, ka problēma attīstās līdz vērā ņemamām sekām.
Dzelzs līdzsvars – nosacījums ilgtermiņa veselībai
Dzelzs ir dzīvībai būtisks elements – bez tā mūsu ķermenis nevar funkcionēt. Tomēr pārmērīgs daudzums var kļūt bīstams un veicināt nopietnas veselības problēmas, sākot no noguruma līdz orgānu bojājumiem.
Svarīgi ievērot līdzsvaru, ikdienā izvēloties sabalansētu uzturu, apdomīgi pielietojot uztura bagātinātājus un regulāri veicot veselības kontroles. Cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts dzelzs uzkrāšanās risks, asins analīzes ieteicams veikt vismaz reizi gadā un pēc rezultātu saņemšanas apspriest tos ar ārstu. Atbildīga attieksme pret savu veselību palīdz novērst slimības vēl pirms tās sākas.