D vitamīna deficīts ir bieži sastopama problēma, kas nereti paliek nepamanīta. D vitamīna trūkums var nebūt pamanāms uzreiz, jo deficīta simptomi var tikt saistīti ar citiem veselības traucējumiem. D vitamīna trūkums var ietekmēt visu organismu, sākot no kaulu stipruma un beidzot ar cilvēka imūnsistēmu. Ja nav pietiekami daudz šī veselībai nepieciešamā vitamīna, organisms nemitīgi cīnās, lai saglabātu vispārējo labsajūtu, turklāt, palielinās dažādu veselības problēmu riski.
Kas ir D vitamīns?
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns. Tam ir izšķiroša nozīme kaulu veselības uzturēšanā, jo tas palīdz organismā absorbēt kalciju un fosforu. D vitamīns atbalsta cilvēka imūnsistēmu, muskuļu darbību un šūnu augšanu. Organisms arī pats spēj ražot šo vērtīgo vitamīnu, uzturoties saules gaismā, taču tā kā saule nav vienmērīgi pieejama visa gada garumā, D vitamīns nereti jāuzņem papildus ar pārtikas produktiem un uztura bagātinātājiem.
Lai gan galvenais D vitamīna avots ir saules gaisma, to var uzņemt arī lietojot noteiktus pārtikas produktus, piemēram, treknas zivis (lasi, skumbrijas, sardīnes, siļķes un tunzivis), olas un ar D vitamīnu speciāli bagātinātus piena produktus (pienu, jogurtu) vai ar uztura bagātinātājiem.
D vitamīns ir būtisks kaulu veselībai, jo tas palīdz organismam absorbēt jeb uzsūkt kalciju un fosforu, kas nepieciešams stipriem kauliem un zobiem. Uzņemot D vitamīnu, iespējams mazināt kaulu lūzumu un osteoporozes risku. Šis vitamīns piedalās imūnsistēmas stiprināšanā, uzlabojot organisma spēju cīnīties ar infekcijām un mazinot iekaisumu. Turklāt, D vitamīnam ir nozīme muskuļu darbībā, sirds un asinsvadu veselībā un garastāvokļa regulēšanā.
D vitamīna trūkuma simptomi
D vitamīna deficīts var būt iemesls pastāvīgam nogurumam. Arī muskuļu vājums un kaulu sāpes ir gana izplatīti deficīta simptomi. Tādējādi organisms signalizē, ka tas cīnās, lai uzturētu pareizu kalcija līmeni. Bieža slimošana un infekcijas liecina par novājinātu imūnsistēmu. Arī garastāvokļa izmaiņas, piemēram, ilgstoša nomāktība vai pastiprināta trauksme var būt saistītas ar zemu D vitamīna līmeni.
Kāpēc rodas D vitamīna trūkums?
Nepietiekama saules gaismas iedarbība: Dzīvesvietā ar ierobežotu saules gaismu, piemēram, Baltijā un Ziemeļvalstīs, var ievērojami mazināt organisma spēju ražot D vitamīnu. Tumšie gadalaiki var būt nozīmīgs faktors, kas traucē uzņemt pietiekami daudz UVB staru normālai D vitamīna nodrošināšanai.
Nepilnvērtīga uztura ietekme: Uzturs, kurā ir maz D vitamīnu saturošu pārtikas produktu, piemēram, zivis, piens un olas, var veicināt vitamīna deficītu. Tie cilvēki, kuri pārsvarā izvēlas lietot augu izcelsmes pārtiku vai daudz pārstrādātus produktus, arī var nesaņemt pietiekami daudz D vitamīna, tādējādi palielinot nepietiekama vai pat pazemināta D vitamīna līmeņa risku.
Kā noteikt D vitamīna līmeni
Precīzu D vitamīna līmenī nosaka, veicot asinsanalīzes. Ja ārstam ir aizdomas par pazeminātu D vitamīna līmeni pacienta asinīs, viņš aicināts doties uz laboratoriju.
- Laboratoriskie testi: Ārsti, D vitamīna līmeni aicina noteikt, dodoties uz laboratoriju, kur tiek veiktas speciālas analīzes D vitamīna līmeņa koncentrācijai asinīs. Latvijā regulāras D vitamīna analīzes ir ieteicamas gandrīz visiem.
- Testēšanas biežums un ieteikumi: Pēc analīžu rezultātu izvērtēšanas ārsti nereti iesaka uzturā lietot uztura bagātinātājus ar D vitamīnu, un pēc noteikta laika, aptuveni pēc 12 nedēļām, atkārtoti veikt analīzes, lai uzraudzītu terapijas progresu. Īpaši regulāri D vitamīna analīzes jāveic cilvēkiem, kuri pārsvarā uzturas iekštelpās un pārtikā nelieto zivis, olas un piena produktus.
Kā novērst D vitamīna trūkumu?
D vitamīna bagāti pārtikas produkti
Treknās zivis, piemēram, lasis, forele un skumbrija, ir lieliski dabiskie D vitamīna avoti. Arī tādi pārtikas produkti kā olas (jo īpaši dzeltenumi) un sēnes, kas pakļauti ultravioletajai gaismai, satur ievērojamu daudzumu šīs uzturvielas. To iekļaušana uzturā kopā ar īpaši bagātinātiem produktiem, piemēram, pienu ar D vitamīnu, augu izcelsmes pienu un graudaugiem, var palīdzēt uzturēt atbilstošu D vitamīna līmeni.
D vitamīnu lietošana
D vitamīna līmeņa pietiekama uzturēšana ar uztura bagātinātāju palīdzību ir nozīmīga ierobežotas saules iedarbības periodos, piemēram, rudenī un ziemā. Ieteicamā dienas deva atšķiras atkarībā no vecuma. Nepieciešamo devu vislabāk spēs noteikt ārsts pēc analīžu veikšanas.
D vitamīna trūkuma sekas ilgtermiņā
- Kaulu un locītavu problēmas - tā kā D vitamīns palīdz uzsūkties kalcijam un uzturēt kaulu veselību, D vitamīna deficīts var izraisīt kaulu un locītavu problēmas, tostarp muskuļu sāpes un diskomfortu locītavās.
- Imūnsistēmas traucējumi - D vitamīna deficīts ir saistīts ar paaugstinātu autoimūno slimību, piemēram, multiplās sklerozes un reimatoīdā artrīta risku. Tas būtiski ietekmē imūnsistēmas darbību un regulāciju – nepietiekama D vitamīna līmeņa gadījumā organisma spējas cīnīties pret slimībām ir novājinātas.
- Depresija un garastāvokļa traucējumi - zems D vitamīna līmenis var būt saistīts ar depresiju un trauksmi, un D vitamīna uzņemšana papildus var palīdzēt uzlabot garastāvokli.
D vitamīna trūkums ir izplatīta problēma, kas bieži paliek nepamanīta, jo sūdzības, kas rodas deficīta gadījumā, var tikt sajauktas ar citiem veselības traucējumiem. Profilaktiski vēlams regulāri doties pie ārsta un veikt asinsanalīzes, lai precizētu D vitamīna līmeni. Lai novērstu D vitamīna deficītu, ieteicams lietot D vitamīnu saturošus pārtikas produktus, piemēram, treknās zivis, olas un bagātinātus piena produktus, kā arī izmantot uztura bagātinātājus. Ilgstošs D vitamīna trūkums var radīt nopietnas sekas, piemēram, kaulu un locītavu problēmas, kā arī palielināt garastāvokļa traucējumu risku.